Siltās grīdas un radiatori kopā - kad kombinētais risinājums ir labākā izvēle?

Abus apkures veidus var izmantot kā risinājumu vienā mājā, un reizēm tieši šāda izvēle ir visloģiskākā. Piemēram, renovējot māju, pirmajā stāvā tiek pilnībā pārbūvēta grīda, tāpēc tur ir laba iespēja ierīkot silto grīdu. Otrajā stāvā grīdas paliek neskartas un jau ir radiatori. Vai tiešām tikai vienotas sistēmas dēļ vajadzētu pārbūvēt arī otro stāvu? Ne vienmēr.

Siltās grīdas un radiatorus kopā var izmantot tad, ja dažādām mājas daļām ir atšķirīgas apkures vajadzības vai izbūves iespējas. Taču abas sistēmas nevar vienkārši savienot un cerēt, ka viss darbosies pareizi. Jāņem vērā mājas siltuma zudumi, nepieciešamā jauda, apkures avots, darba temperatūras un tas, kā katra zona tiks regulēta.

Ja vēl tikai izvērtē, kurš variants vairāk piemērots tavai mājai, apskati detalizētāku salīdzinājumu bloga rakstā - siltās grīdas vai radiatori.

Vai siltās grīdas un radiatorus var izmantot vienā apkures sistēmā?

Jā, var, tikai sistēmai jau no sākuma jābūt pareizi izplānotai. Atšķirība ir tajā, kā abas sistēmas nodod siltumu telpai. Siltās grīdas izmanto lielu grīdas virsmu – caurules atrodas zem grīdas, un siltums tiek vienmērīgi nodots telpai. Radiatoram siltuma atdeves virsma ir daudz mazāka, turklāt tas parasti ātrāk reaģē uz temperatūras regulēšanu. Tāpēc siltajām grīdām un radiatoriem var būt vajadzīgi atšķirīgi darba režīmi. Kombinētā sistēmā tos attiecīgi sadala un regulē.

Kad kombinētais apkures risinājums ir praktisks?

Nav lielas jēgas mājā speciāli ierīkot divas sistēmas tikai tāpēc, lai būtu gan viena, gan otra. Kombinētā apkure ir vērtīga tikai tad, kad tai ir praktisks iemesls.

Labs piemērs ir divstāvu mājas renovācija. Ja pirmajā stāvā tāpat paredzēts noņemt veco segumu un pārbūvēt visu grīdas konstrukciju, tur var apsvērt siltās grīdas ar ūdens apsildi. Ja otrajā stāvā remonts nav vajadzīgs un esošie apkures radiatori ir piemēroti plānotajam sistēmas režīmam, tos var saglabāt.

Tas gan nenozīmē, ka privātmājā vienmēr vajadzētu likt siltās grīdas pirmajā stāvā un radiatorus otrajā. Citā mājā labākais risinājums var būt pilnīgi pretējs.

Kas tehniski jāņem vērā, apvienojot siltās grīdas un radiatorus?

Jāizplāno, kā siltums nonāks līdz katrai mājas daļai un kā tas tiks regulēts.

Darba temperatūra

Siltajām grīdām un radiatoriem nepieciešamā darba temperatūra var atšķirties. Tāpēc nevajadzētu pieņemt, ka visā sistēmā automātiski būs viena universāla temperatūra. Daudz kas ir atkarīgs no siltuma zudumiem, apkures avota, radiatoru izmēra, grīdas konstrukcijas un citiem sistēmas parametriem.

Atsevišķi apkures loki

Siltās grīdas un radiatori vienā sistēmā var tikt sadalīti atsevišķos apkures lokos. Tas ļauj katru sistēmas daļu regulēt atbilstoši tās vajadzībām. Silto grīdu gadījumā būtiska loma ir kolektoram. Tas sadala siltumnesēju pa atsevišķiem grīdas apkures lokiem un ļauj organizēt to plūsmu un regulēšanu.

Ja silto grīdu daļai nepieciešams cits temperatūras režīms, sistēmā atkarībā no projekta var būt vajadzīgs arī temperatūras regulēšanas jeb sajaukšanas mezgls.

Visām telpām nav jābūt vienā temperatūrā

Guļamistabā var gribēties vēsāku gaisu nekā vannasistabā. Dienvidu pusē esošā telpa saulainā dienā var uzsilt vairāk nekā telpa mājas ziemeļu pusē. Tāpēc apkures zonu regulēšana ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī tam, lai māja netiktu nevajadzīgi pārkurināta.

Tikpat būtiska ir hidrauliskā balansēšana. Sistēmai jābūt noregulētai tā, lai dažādie apkures loki saņemtu tiem nepieciešamo plūsmu. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad viena mājas daļa silst labi, bet citā vēlamo temperatūru sasniegt ir grūtāk.

Kā apkures sistēma ietekmē kombinēto risinājumu darbību?

Siltumsūknis

Zemākas apkures sistēmas darba temperatūras parasti ir labvēlīgas siltumsūkņa efektīvai darbībai, tāpēc siltās grīdas ar siltumsūkni  ir bieža kombinācija. Tas gan nenozīmē, ka mājā ar siltumsūkni nevar būt radiatori.

Ja plānoti radiatori ar siltumsūkni, jāpārbauda, vai tie pie projektētā temperatūras režīma spēs nodrošināt katrai telpai nepieciešamo siltuma jaudu. Tas, ka telpā jau ir radiators, vēl nenozīmē, ka tas būs piemērots arī pēc apkures sistēmas pārbūves.

Gāzes, granulu un citi katli

Arī šajos gadījumos sistēmas darba režīms jāpielāgo konkrētajam apkures avotam un mājai. Nav viena temperatūras skaitļa, kuru varētu izmantot visiem radiatoriem, visām siltajām grīdām un visiem katliem. Tieši tāpēc apkures sistēmu ir vērts skatīt kopumā, nevis izvēlēties katru tās daļu atsevišķi.

Pareizi izplānota sistēma palīdz ne tikai nodrošināt komfortu, bet arī izvairīties no nevajadzīga enerģijas patēriņa un līdz ar to ietekmē apkures izmaksas.

Ko pajautāt meistaram pirms kombinētās apkures sistēmas izbūves?

Jānoskaidro:

• Kādi ir katras telpas aprēķinātie siltuma zudumi?

• Cik liela siltuma jauda nepieciešama katrai telpai?

• Kādas darba temperatūras paredzētas radiatoriem un siltajām grīdām?

• Vai sistēmai būs atsevišķi apkures loki?

• Kā tiks regulēta temperatūra dažādās telpās un stāvos?

• Vai silto grīdu sistēmai nepieciešams kolektors un regulēšanas mezgls?

• Vai esošie radiatori derēs jaunajam darba režīmam?

• Ja tiks uzstādīti jauni tērauda radiatori, kāda jauda un izmērs nepieciešams katrai telpai?

• Vai esošā grīdas konstrukcija ļauj izbūvēt silto grīdu?

• Kā abas sistēmas sadarbosies ar izvēlēto apkures avotu?

• Kas vēl bez radiatoriem un silto grīdu caurulēm jāiekļauj kopējās izbūves izmaksās?

Noslēgums

Izvērtējot, vai konkrētajā mājas daļā piemērotākas ir siltās grīdas vai radiatori vai abi kopā, jāņem vērā telpu siltuma zudumi, nepieciešamā jauda, apkures avots un paredzētais sistēmas darba režīms.

Kombinētās apkures galvenā priekšrocība ir iespēja katrai mājas daļai izmantot piemērotāko risinājumu. Īpaši renovācijā tas var nozīmēt, ka nav jājauc ārā labi saglabāta grīda vai jāmaina radiatori tikai tādēļ, lai visā mājā būtu viena veida apkure.

Vispirms jānoskaidro, cik daudz siltuma katrai telpai patiesībā vajag, un tikai tad abas sistēmas var salikt kopā tā, lai tās mājā strādātu kā viens veselums.