Grīdas remonts dzīvoklī: ar ko sākt un kā izvēlēties piemērotu risinājumu?
Ja vecais lamināts ir noskrāpēts, linolejs vairs neizskatās kārtīgi vai grīda kļuvusi pavisam nolietota, laiks izvēlēties jaunu grīdas segumu. Parasti vispirms prātā nāk toņi, cenas un jautājums, kas patīk labāk: lamināts, vinils vai parkets. Taču svarīgākā daļa pēc remonta paliks neredzama. Tas, kas atrodas zem jaunā seguma, lielā mērā noteiks, cik labi jaunā grīda kalpos. Tāpēc grīdas remonts dzīvoklī sākas ar esošās grīdas kvalitātes apskati. Dažreiz tiešām pietiks noņemt veco segumu un ieklāt jaunu. Citreiz būs jāveic daudz nopietnāki remontdarbi.
Ar ko sākt grīdas remontu dzīvoklī?
Pirms remonta vajadzētu saprast:
vai esošais grīdas segums ir tikai vizuāli nolietojies;
vai grīda ir stabila;
vai tā nečīkst, nekustas un neieliecas;
vai nav jūtamu augstuma atšķirību;
vai nav plaisu vai mitruma pazīmju;
un, ja iespējams, kas atrodas zem pašreizējā seguma.
Piemēram, vecs lamināts pats par sevi vēl nav iemesls pārbūvēt visu grīdu. Ja zem tā ir laba, sausa un pietiekami līdzena pamatne, grīdas nomaiņa dzīvoklī var izrādīties salīdzinoši vienkārša. Savukārt, ja grīda zem kājām kustas, jauns segums šo problēmu neatrisinās. Ja grīdas maiņa ir tikai viens no kapitālā remonta posmiem, ir vērts uzreiz izplānot arī pārējo darbu secību.
Kad pietiek ar grīdas seguma nomaiņu, bet kad jāremontē arī pamatne?
Ne katrs remonts nozīmē visu demontēt līdz betonam. Tas, cik apjomīgi darbi būs nepieciešami, atkarīgs no esošās grīdas stāvokļa. Tabulā apkopotas biežākās situācijas, ko tās var nozīmēt un kāds risinājums katrā gadījumā var būt piemērots.
| Situācija | Ko tas var nozīmēt? | Iespējamais risinājums |
|---|---|---|
| Segums nolietots, bet grīda stabila | Problēma galvenokārt ir virskārtā | Seguma atjaunošana vai nomaiņa |
| Grīda ir nelīdzena | Pamatnei nepieciešama sagatavošana | Pamatnes remonts vai izlīdzināšana |
| Grīda čīkst, kustas vai ieliecas | Iespējama problēma zem seguma | Noskaidrot cēloni un remontēt pamatni/konstrukciju |
| Ir plaisas vai citi bojājumi | Jānovērtē bojājumu apjoms | Lokāls vai plašāks pamatnes remonts |
| Ir mitruma pazīmes | Iespējama mitruma problēma konstrukcijā | Vispirms noteikt un novērst mitruma cēloni |
Labs piemērs ir veca koka grīda. Ja dažās vietās čīkst dēļi, tas vēl nenozīmē, ka visa grīda ir slikta. Iespējams, problēmu var novērst lokāli, nomainot vai nostiprinot atsevišķus elementus. Taču, ja bojātas lāgas, grīda izteikti kustas vai ir citas konstrukcijas problēmas, situācija ir sarežģītāka.
Kā sagatavot grīdas pamatni jaunam segumam?
Pamatnei pirms jaunā seguma ieklāšanas jābūt stabilai, tīrai, sausai un pietiekami līdzenai. Cik līdzenai tieši – tas jau atkarīgs no izvēlētā seguma un tā ražotāja prasībām.
Darbus var sadalīt vairākos posmos:
Noņem veco segumu, ja tas nepieciešams. Jāatbrīvojas arī no visa, kas traucēs jaunajai grīdas sistēmai, piemēram, nestabilām materiāla daļām vai vecās līmes paliekām.
Rūpīgi notīra pamatni. Tikai tad var normāli redzēt plaisas, bedres un citas problemātiskas vietas.
Salabo bojājumus. Ja kāda pamatnes daļa drūp, kustas vai ir bojāta, to salabo pirms izlīdzināšanas.
Sagatavo virsmu izlīdzināšanai. Atkarībā no izmantotās sistēmas var būt nepieciešama gruntēšana.
Izlīdzina pamatni, ja tās stāvoklis to prasa.
Ievēro materiāliem paredzēto žūšanas vai nobriešanas laiku. Tikai pēc tam turpina nākamo darba posmu.
Ja pamatne ir stabila, bet tai ir nelielas līmeņa atšķirības vai nelīdzenumi, noderēs grīdu izlīdzinošie maisījumi. Tie ļauj sagatavot piemērotāku virsmu jaunā seguma ieklāšanai.
Kā izvēlēties piemērotu grīdas segumu dzīvoklim?
Grīdas segumu neizvēlieties tikai pēc krāsas, raksta vai cenas. Lamināts, parkets vai vinils var ļoti labi izskatīties veikalā, taču tas vēl nenozīmē, ka izvēlētais segums būs piemērots jūsu mājām.
Pirms pirkšanas pārbaudiet:
telpas funkciju – guļamistabai, koridoram un virtuvei ikdienas apstākļi atšķiras;
mitruma ietekmi – īpaši telpās, kur grīda var regulāri saskarties ar ūdeni;
paredzēto noslodzi – intensīvi izmantotās vietās segumam prasības būs citas;
pamatnes veidu – ne visi risinājumi tiek ieklāti vienādi;
ieklāšanas veidu – peldoša, līmēta vai cita sistēma ietekmē arī pamatnes sagatavošanu;
seguma biezumu – tas mainīs gatavās grīdas kopējo augstumu;
ražotāja prasības – īpaši attiecībā uz pamatnes līdzenumu, mitrumu un sagatavošanu.
Atsevišķs jautājums ir siltās grīdas. Ja dzīvoklī tādas ir, jebkuru segumu nevarēs vienkārši ieklāt virs apsildāmās grīdas. Jāpārbauda konkrētā produkta piemērotība izvēlētajai apkures sistēmai.
Un ir vēl viena lieta – durvis. Ja jaunā grīda kopā ar izlīdzinošo kārtu un apakšklāju būs augstāka par veco, daži papildu milimetri var būt pietiekami, lai durvis sāktu ķerties gar segumu. Tāpēc grīdas kopējo augstumu labāk sarēķināt pirms materiālu iegādes.
Kāda ir pareiza grīdas remonta darbu secība?
Ja viens posms tiek izlaists, pie tā dažreiz nākas atgriezties tad, kad nākamais jau ir izdarīts. Tāpēc grīdas remonts dzīvoklī visbiežāk virzās šādi:
Esošās grīdas stāvokļa novērtēšana.
Nepieciešamā remonta apjoma noteikšana.
Vecā seguma demontāža, ja tā nepieciešama.
Pamatnes tīrīšana un pārbaude.
Pamatnes remonts, izlīdzināšana vai nepieciešamā izbūve.
Materiāliem paredzētā žūšanas un nobriešanas laika ievērošana.
Apakšklāja ieklāšana, ja to paredz izvēlētais risinājums.
Jaunā grīdas seguma ieklāšana.
Grīdlīstes, pārejas un citi noslēdzošie darbi.
Vecai koka grīdai uz lāgām un betona pamatnei paneļu mājā remonti var būt ļoti atšķirīgi. Taču princips paliek viens – vispirms sakārto to, kas būs apakšā, un tikai pēc tam ķeras pie redzamās grīdas daļas.
Praktiski padomi grīdas remontam dzīvoklī
Sarēķiniet gatavās grīdas augstumu. Neņem vērā tikai lamināta vai parketa biezumu. Jārēķina visa sistēma – iespējamā izlīdzinošā kārta, grīdas apakšklājs un pats segums. Īpaši svarīgi tas ir pie durvīm, sliekšņiem un vietās, kur satiekas divas telpas.
Aizejiet paskatīties arī uz blakus telpu. Ja remontē viesistabu, paskaties, kā jaunā grīda savienosies ar gaiteni. Daudz ērtāk pāreju izplānot tagad, nevis mēģināt noslēpt divu dažādu augstumu starpību pēc remonta.
Neplānojiet nākamo darbu tikai pēc kalendāra. Ja izlīdzinošais materiāls ieklāts pirmdien, tas automātiski nenozīmē, ka trešdien drīkst klāt segumu. Vadies pēc konkrētā materiāla ražotāja norādījumiem un faktiskās gatavības nākamajam darba posmam.
Pārbaudiet aklimatizācijas prasības. Laminātam, parketam un citiem segumiem var būt noteikti uzglabāšanas nosacījumi pirms ieklāšanas. Tāpēc materiālu nevajadzētu atvest no veikala un tajā pašā vakarā sākt darbu.
Mitrums nav kosmētiska problēma. Ja pēc vecā seguma noņemšanas redzamas mitruma pazīmes, šajā vietā remontu labāk apturēt un atrast cēloni. To nevar atrisināt ar biezāku apakšklāju, izlīdzinošo maisījumu vai jaunu segumu.
Un, ja remontē vecu dzīvokli, ieplānojiet nelielu rezervi ne tikai materiāliem, bet arī laikam. Zem vecās grīdas mēdz atrasties lietas, kuras pirms demontāžas vienkārši nebija iespējams paredzēt.
Noslēgums
Grīdas seguma maiņa sagādā prieku – vecā grīda pazūd, telpa uzreiz izskatās svaigāka un pat mēbeles uz jaunā fona var izskatīties citādi. Tajā pašā laikā tas ir nopietns darbs, jo grīdu parasti nemainām ik pēc pāris gadiem un pēc seguma ieklāšanas labot to, kas palicis zem tā, būs daudz sarežģītāk.
Tāpēc šeit tiešām ir vērts nesteigties. Kārtīgi sagatavota pamatne un konkrētajai telpai piemērots segums sākumā var prasīt vairāk darba un pārdomu, toties pēc tam par grīdu ikdienā nav jādomā – un tas, iespējams, ir labākais rezultāts, ko no remonta var vēlēties.