Grīdas betonēšana - kādas ir biežāk pieļautās kļūdas?

Ar betona grīdu ir viena nepatīkama lieta – daudzas kļūdas pamana tikai tad, kad darbs jau pabeigts. Sākumā virsma izskatās gluda un līdzena, bet pēc laika parādās plaisas, kāda vieta sāk sēsties vai pirms grīdas seguma ieklāšanas atklājas, ka grīda tomēr nav pietiekami līdzena.

Un ne vienmēr vainīgs ir betons, jo problēma var būt sākusies jau slikti sagatavotā pamatnē, nepareizi novietotā armējumā vai aizmirstā malu lentē. Kļūdas mēdz pieļaut arī pašas betonēšanas laikā un pēc tās, kad betonam vēl tikai jāiegūst vajadzīgā stiprība.

Kāpēc betonētā grīda plaisā, sēžas vai paliek nelīdzena?

Betonētas grīdas kvalitāti ietekmē gan pamatnes sagatavošana, gan betona cietēšanas apstākļi un virsmas izlīdzināšana. Ja zem betona ir nestabila pamatne, grīda var sākt sēsties. Ja betonam cietējot nav paredzēta vieta rukuma radītajām kustībām, grīdā var rasties spriegums un plaisas. Savukārt, ja virsmu betonēšanas laikā slikti nolīdzina, problēmas parādīsies vēlāk, kad pienāks laiks klāt izvēlēto grīdas segumu.

Biežākās kļūdas grīdas betonēšanā

1. Nepareizi sagatavota pamatne

Pamatne ir viena no svarīgākajām lietām, kas jāizdara kārtīgi vēl pirms betonēšanas. Ja grīda tiek veidota uz grunts, nepietiek to vienkārši nolīdzināt – visiem paredzētajiem pamatnes slāņiem jābūt pareizi izbūvētiem un, kur nepieciešams, arī sablīvētiem. Savukārt, ja jauna betona kārta tiek klāta uz esošas pamatnes, vispirms jāpārliecinās, ka tā ir stabila, tīra un bez bojājumiem, kas vēlāk varētu radīt problēmas.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Iedomājieties, ka betons ir ieklāts un sākumā viss izskatās labi, bet pēc kāda laika zem tā esošā pamatne vietām nosēžas. Līdz ar to atbalstu zaudē arī betona kārta, un grīdā var parādīties plaisas vai nelīdzenumi.

Pirms darba jānosaka arī vajadzīgais grīdas līmenis un jāizveido tam atbilstoša pamatne. Arī katra slāņa biezumu nevajadzētu noteikt pēc aptuvena pieņēmuma - tas atkarīgs no konkrētās grīdas konstrukcijas un projekta. Ja nepieciešams pacelt grīdas līmeni vai aizpildīt lielāku augstuma starpību, var būt piemērots arī cits risinājums, piemēram, keramzīta slāņa izbūve.

2. Netiek izmantotas malu lentes vai pareizi paredzētas deformācijas šuves

Betonēšanas malu lentes dara svarīgu darbu – tās atdala betona grīdu no sienām, kolonnām un citām konstrukcijām. Betonam cietējot, notiek rukums, un grīdā var rasties spriegumi. Ja betona kārta ir cieši savienota ar sienām un tai nav paredzēta vajadzīgā atdalīšana, palielinās plaisu rašanās risks. Tāpēc malu lentes jāuzstāda pirms betonēšanas, nevis par tām jādomā pēc betona ieklāšanas.

Līdzīgs uzdevums ir deformācijas šuvēm – tās palīdz sadalīt lielākas grīdas platības un kontrolēt vietas, kur var rasties kustības. Taču te nav viena universāla noteikuma, kas derētu jebkurai telpai. Šuvju nepieciešamība un izvietojums ir atkarīgs no grīdas izmēra, formas, konstrukcijas un projekta.

3. Nepareizi novietots armējums, komunikācijas

Armatūras sietu nevar vienkārši nolikt uz pamatnes, pārliet ar betonu un uzskatīt, ka grīda tagad ir pareizi armēta. Ja konkrētajai grīdai armējums ir paredzēts, svarīga ir arī tā atrašanās vieta betona slānī.

Lai siets betonēšanas laikā paliktu vajadzīgajā augstumā, izmanto tam paredzētus distancerus, ja tādi nepieciešami konkrētajā grīdas izbūvē. Pretējā gadījumā siets var atrasties pārāk zemu un nepildīt tam paredzēto uzdevumu.

Pirms betona liešanas jāpārbauda arī viss pārējais, kas pēc dažām stundām vairs nebūs redzams. Tas īpaši svarīgi apsildāmajām grīdām – caurulēm jāatrodas paredzētajās vietās un jābūt droši nostiprinātām, lai betonēšanas laikā tās neizkustētos.

4. Nepareizi izvēlēts vai sagatavots betons

Maisījums ir biezs, izlīdzināt grūti, tāpēc var rasties kārdinājums pievienot vairāk ūdens. Masa kļūs šķidrāka, un darbs ies uz priekšu ātrāk. Taču, ja maisījumam pievieno vairāk ūdens, nekā paredzējis ražotājs, var mainīties tā īpašības un palielināties rukums un plaisāšanas risks.

Izvēloties betonu grīdas betonēšanai vai gatavu sauso maisījumu, vispirms jāpārbauda, vai tas vispār paredzēts konkrētajam darbam. Pēc tam jāievēro produkta sagatavošanas un iestrādes norādījumi. Tas attiecas arī uz slāņa biezumu – ja ražotājs produktam paredzējis konkrētu izmantošanas diapazonu, nevajadzētu pieņemt, ka “daži centimetri vairāk” neko nemainīs.

5. Kļūdas betona ieklāšanā un līmeņošanā

Viena no kaitinošākajām kļūdām atklājas nevis betonēšanas dienā, bet vēlāk, kad jāieklāj grīdas segums. Vienā telpas malā viss ir kārtībā, citā grīda ir nedaudz par augstu, bet kaut kur pa vidu izveidojusies bedre.

Tāpēc nepieciešamais grīdas augstums jānosaka pirms betonēšanas un jākontrolē visa darba laikā. Betons jāiestrādā vienmērīgi, bet virsma jāizlīdzina tik precīzi, cik to prasa tālākais grīdas risinājums.

Te paļauties tikai uz aci nevar. Grīdas līmeņa pārbaudei izmanto konkrētajam darbam piemērotus mērinstrumentus un palīglīdzekļus. Jo precīzāk grīda izveidota tagad, jo mazāk būs jālabo pirms gala seguma ieklāšanas.

6. Nepareiza betona cietēšana un pāragra grīdas noslogošana

Atvērti logi, caurvējš vai papildu siltums var šķist labs veids, kā procesu pasteidzināt, taču betonam strauja žūšana nav vēlama. Betons stiprību iegūst cietējot, un tam vajadzīgs laiks un piemēroti apstākļi. Ja virsma pārāk ātri zaudē mitrumu, palielinās plaisu rašanās risks. Procesu var ietekmēt arī temperatūra, tieša saule un apstākļi pašā telpā.

Arī cieta virsma vēl nenozīmē, ka grīda ir gatava nākamajam darba posmam. Pārāk agra noslogošana var radīt problēmas, tāpēc jāievēro izmantotā materiāla norādītais cietēšanas laiks. Ja zem betona ierīkota siltā grīda, nevajag steigties arī ar apkures ieslēgšanu. Sistēmu sāk darbināt tad un tādā režīmā, kāds paredzēts konkrētajai grīdai un izmantotajiem materiāliem.

Kad pietiek ar grīdu izlīdzinošajiem maisījumiem?

Nelīdzena grīda uzreiz nenozīmē, ka vajadzīga jauna betona kārta. Vispirms jānoskaidro, kāpēc grīda nav līdzena un kādā stāvoklī ir pati pamatne. Ja esošā betona pamatne ir stingra un stabila, bet virsma nav pietiekami līdzena laminātam, vinilam, flīzēm vai citam izvēlētajam segumam, var noderēt grīdu izlīdzinošie maisījumi. Ar tiem iespējams sagatavot gludāku un līdzenāku pamatni, neveidojot pilnīgi jaunu betona grīdu.

Taču vispirms jānovērtē, cik lielas ir līmeņa atšķirības un vai esošajai pamatnei nav nopietnāku bojājumu. Ja tā kustas, drūp vai tajā ir plaisas, nepietiks tikai ar izlīdzinošo maisījumu. Arī šiem produktiem ir savs paredzētais slāņa biezums un izmantošanas nosacījumi.

Praktiski padomi kvalitatīvai grīdas betonēšanai

Pirms betonēšanas vēlreiz jāpārbauda: 

• vai pamatne ir stabila un sagatavota;

• vai ir atzīmēts vajadzīgais grīdas līmenis;

• vai betonēšanas malu lentes ir savās vietās;

• vai armējums, caurules un citas komunikācijas ir pareizi novietotas un nostiprinātas;

• vai izvēlētais betons grīdas betonēšanai vai cits maisījums ir piemērots konkrētajam darbam;

• vai ir sagatavoti visi darbam vajadzīgie instrumenti un dažādi būvmateriāli.

Betonēšanas laikā, savukārt, jākontrolē līmenis un tas, cik vienmērīgi tiek izveidota virsma. Pēc darba svarīgākais ir nesteigties, jo betonam jāļauj pareizi sacietēt, pirms grīdu sāk noslogot vai turpina nākamos darbus.

Noslēgums

Grīdas betonēšanā steiga reti nāk par labu. Labāk pirms darba vēlreiz visu pārbaudīt, betonēšanas laikā sekot līdzi katram posmam un pēc tam dot betonam tik daudz laika, cik nepieciešams, lai tas kārtīgi sacietētu. Viena papildu diena būvniecības laikā būs daudz mazāka problēma nekā grīda, kuru pēc tam nākas labot.