Ģipša vai cementa apmetums: kuru izvēlēties sienām iekštelpās?

Sienu apmešana ir viens no svarīgākajiem remonta darbiem, īpaši tad, ja sienas ir nelīdzenas un tās paredzēts krāsot, aplīmēt ar tapetēm vai flīzēt. Taču kādu apmetumu izvēlēties? Ģipša apmetums ir piemērots viesistabai, guļamistabai un citām telpām, kur nav paaugstināta mitruma. Savukārt cementa vai cementa-kaļķa apmetumu biežāk izmanto vannasistabās, pagrabos un telpās, kur sienām nepieciešama lielāka izturība pret mitrumu vai mehāniskiem bojājumiem.

Izvēle atkarīga arī no tā, vai sienas ir būvētas no ķieģeļiem, betona vai blokiem un kāda apdare paredzēta pēc apmešanas. Pareizi izvēlēts materiāls atvieglos turpmākos darbus un palīdzēs iegūt kvalitatīvu rezultātu.

Ģipša un cementa apmetums - galvenās atšķirības

Abus izmanto sienu izlīdzināšanai, plaisu un nelīdzenumu aizpildīšanai, kā arī virsmas sagatavošanai turpmākajai apdarei. Tomēr katram materiālam ir savas īpašības, un tās jāņem vērā, izvēloties piemērotāko risinājumu.

Ģipša apmetums ir viegli izlīdzināms, un ar to iespējams iegūt samērā gludu virsmu. Tāpēc to bieži izmanto dzīvojamo istabu sienām, kuras vēlāk paredzēts krāsot vai aplīmēt ar tapetēm.

Cementa apmetums ir izturīgāks pret mitrumu, tāpēc to biežāk izvēlas vannasistabām, pagrabiem un tehniskajām telpām. Atsevišķi cementa maisījumi ir piemēroti arī vietām, kur sienas vairāk pakļautas triecieniem un citiem mehāniskiem bojājumiem.

Cementa-kaļķa apmetums savukārt ir plastiskāks un parasti vieglāk iestrādājams, pateicoties sastāvā esošajam kaļķim. Tas var būt īpaši noderīgi, apmetot lielākas sienu platības, taču konkrētā maisījuma īpašības vienmēr jāpārbauda produkta aprakstā.

Nav obligāti jāizmanto viens apmetuma veids visām sienām mājās. Piemēram, guļamistabai var izvēlēties ģipša apmetumu, bet vannasistabai cementa, kas ir piemērotāks mitrākām telpām.

Kad izvēlēties ģipša apmetumu?

Ģipša apmetums ir laba izvēle viesistabai, guļamistabai vai bērnistabai. Ar to var izlīdzināt sienas un iegūt gludu virsmu, kuru pēc tam sagatavot krāsošanai vai tapešu līmēšanai. Piemēram, ja pēc veco tapešu noņemšanas sienā redzami nelīdzenumi, tos var izlīdzināt ar ģipša apmetumu. Pēc tam, ja nepieciešams, sienu vēl nošpaktelē.

Ja sienas plānojat krāsot, īpašu uzmanību pievērsiet to gludumam. Saules gaismā vai sienas lampu apgaismojumā pat nelielas bedrītes un izciļņi var kļūt labi redzami. Tāpēc pirms krāsošanas ir vērts rūpīgi pārbaudīt un izlīdzināt virsmu.

Kad labāk izvēlēties cementa vai cementa-kaļķa apmetumu?

Cementa un cementa-kaļķa apmetumus biežāk izvēlas vietās, kur sienām nepieciešama lielāka izturība pret mitrumu vai mehāniskiem bojājumiem.

• Vannasistabā - piemērots sienu izlīdzināšanai pirms flīzēšanas. Dušas zonā papildus nepieciešama hidroizolācija.

• Virtuvē - cementa apmetums var noderēt flīzējamām sienām, taču pārējā telpā bieži pietiek ar ģipša apmetumu.

• Pagrabā - svarīgi vispirms pārbaudīt sienu mitrumu. Ja mūris ir mitrs, ar jaunu apmetumu vien problēmu neatrisinās.

• Garāžā un saimniecības telpās - vērts izvēlēties izturīgāku maisījumu, jo sienas biežāk tiek pakļautas triecieniem un skrāpējumiem.

Vecās ķieģeļu mājās ļoti ciets cementa apmetums ne vienmēr ir piemērotākais. Atkarībā no mūra stāvokļa labāka izvēle var būt kaļķa bāzes apmetums, kas ir saderīgāks ar vēsturiskajām konstrukcijām.

Sienas pamatnes nozīme apmetuma izvēlē

Ja pamatne nav piemērota vai pareizi sagatavota, pat kvalitatīvs apmetums var sākt plaisāt vai atdalīties no sienas.

Kas jāņem vērā dažādām sienām?

• Gāzbetons - ātri uzsūc ūdeni, tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotu grunti un apmetumu.

• Ķieģeļu mūris - šuves un nelīdzenumi var prasīt biezāku apmetuma kārtu. Vecam mūrim jāpārbauda arī tā izturība.

• Keramzītbetona bloki - raupjākas virsmas dēļ apmetuma patēriņš var būt lielāks.

• Gluds betons - apmetumam var būt grūtāk pieķerties, tāpēc bieži nepieciešama speciāla saķeres grunts.

• Iepriekš apmestas sienas - pirms jauna apmetuma uzklāšanas jānoņem visas drūpošās un slikti pieķērušās vietas.

Pirms materiālu iegādes pārbaudiet sienas līdzenumu ar garu līmeņrādi vai taisnu latu. Pat ja divas sienas ir vienāda izmēra, vienai var pietikt ar 5 mm apmetuma kārtu, bet otrai vajadzēs 15 mm. Tas nozīmē aptuveni trīsreiz lielāku materiāla patēriņu.

Izvēloties sausos maisījumus sienu apdarei, pārbaudiet pieļaujamo kārtas biezumu un piemērotās pamatnes. Arī grunts pirms apmešanas jāpielāgo konkrētajai sienai – ne visām virsmām der viens un tas pats produkts.

Sienu apdare pēc apmešanas – krāsošana, tapetes un flīzes

Kad sienas ir apmestas, nākamais solis ir to apdare. Taču ne visām sienām jābūt ideāli gludām. Piemēram, sienai, kuru plānojat krāsot, būs vajadzīga rūpīgāka sagatavošana nekā sienai, uz kuras līmēsiet flīzes. Tāpēc jāzina jau sākumā, kādu apdares materiālu izmantosiet, lai ietaupītu gan laiku, gan materiālus.

• Ja sienas krāsosiet. Ar apmetumu vien ne vienmēr pietiks. Krāsa mēdz izcelt pat nelielus nelīdzenumus, īpaši saules gaismā. Tāpēc svarīgi zināt, kā špaktelēt sienas un pareizi tās noslīpēt, lai pēc krāsošanas virsma būtu gluda un vienmērīga.

• Ja līmēsiet tapetes. Daudz kas atkarīgs no tapešu veida. Biezākas, fakturētas tapetes var paslēpt nelielus defektus, savukārt zem plānām tapetēm var būt redzams gandrīz katrs nelīdzenums.

• Ja līmēsiet flīzes. Nav vajadzības sienu papildus špaktelēt tikai tāpēc, lai tā būtu pilnīgi gluda. Galvenais, lai pamatne būtu līdzena, stingra un piemērota flīzēšanai.

Sienas nelīdzenumus var pārbaudīt, virsmu izgaismojot no sāniem ar lukturīti. Šādi daudz vieglāk pamanīsiet nelielas bedrītes, izciļņus un špaktelēšanas pēdas, kas vēlāk varētu būt redzamas zem krāsas.

Biežākās kļūdas, izvēloties un uzklājot apmetumu

• Izvēlēts nepiemērots apmetums. Sausie maisījumi sienu apdarei atšķiras pēc sastāva, īpašībām un pielietojuma. Tāpēc pārbaudiet, vai izvēlētais apmetums ir piemērots konkrētajai telpai un sienas materiālam.

• Siena nav pienācīgi sagatavota. Ja apmetumu klāj uz putekļainas, netīras vai drūpošas virsmas, tas var slikti turēties. Vispirms jānoņem viss, kas nav stingri piestiprināts.

• Uzklāta pārāk bieza kārta. Vēloties vienā reizē izlīdzināt ļoti šķību sienu, var pārsniegt pieļaujamo apmetuma biezumu. Tas palielina plaisāšanas risku.

• Darbi tiek sasteigti. Ja apmetums vēl nav pietiekami izžuvis, bet sienu jau krāso vai līmē tapetes, vēlāk var rasties apdares bojājumi.

• Nepareizi sagatavots maisījums. Pievienojot vairāk ūdens, nekā norādījis ražotājs, var samazināties apmetuma izturība un pasliktināties tā iestrādes īpašības.

Pirms pirkšanas pārbaudiet apmetuma patēriņu pie konkrēta kārtas biezuma. Piemēram, ja maisījuma patēriņš ir 10 kg/m² pie 10 mm kārtas, tad 20 m² sienai būs nepieciešami aptuveni 200 kg jeb astoņi 25 kg maisi. Ja sienas ir ļoti nelīdzenas, materiāla vajadzēs vairāk, kā arī vienmēr ieteicams ieplānot nedaudz rezervi.

Noslēgumā

Sienu apmešanu labāk paveikt rūpīgi jau pirmajā reizē. Var šķist, ka neliels nelīdzenums vai sasteigta sagatavošana neko daudz nemainīs, taču vēlāk šādas kļūdas var prasīt papildu laiku un izdevumus. Tāpēc labāk uzreiz izvēlēties piemērotus materiālus un visu izdarīt kārtīgi, nevis pēc remonta nožēlot, ka kādā posmā mēģināts ietaupīt laiku vai naudu.