Kā pareizi nosiltināt māju no ārpuses?

Mājas siltināšana no ārpuses ir apjomīgs darbs, kur gala rezultātu nosaka nevis izvēlētais siltināšanas materiāls, bet visa sistēma kopā. Var nopirkt kvalitatīvu akmens vati vai EPS putuplastu, bet, ja nav pareizi sagatavota siena, izvēlēti neatbilstoši stiprinājumi vai kļūdaini izveidotas logu ailes un cokols, ar labu materiālu vien nepietiks.

Tāpēc vispirms ir jāsaprot, kas tieši būs vajadzīgs visam darbam, nevis tikai izvēlēties vati vai putuplastu. Fasādes siltināšanā jādomā par pamatnes sagatavošanu, siltumizolāciju, līmjavu, dībeļiem, profiliem, armējošo sietu, apmetumu un gala apdari.

Latvijas klimatā kvalitatīva mājas siltināšana palīdz samazināt siltuma zudumus caur ārsienām apkures sezonā un vienlaikus pasargā pašas sienas no krasām temperatūras svārstībām. Taču, lai siltinājums kalpotu ilgi, katrs materiāls jāizvēlas, ņemot vērā esošo situāciju.

Kas jāizvērtē pirms mājas siltināšanas no ārpuses?

Vispirms jāapskata fasāde. Ja māja ir vecāka, ļoti iespējams, ka pirms siltināšanas būs jāveic arī sagatavošanas darbi. Vecs apmetums var būt saplaisājis, vietām atdalījies vai zaudējis saķeri ar sienu. Šādai pamatnei uzreiz montēt jaunu siltinājumu nevajadzētu. Latvijā ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskos parametrus regulē LBN 002-19, tāpēc izolācijas biezumu un materiālu izvēli īpaši jaunbūvēs un lielākās pārbūvēs vēlams saskaņot ar projekta prasībām. 

Vērts pārbaudīt:

• No kā būvētas sienas? Ķieģelis, gāzbetons, betons vai koks prasa atšķirīgu pieeju.

• Vai fasāde ir sausa? Ja sienā ir mitrums, vispirms jāatrod tā iemesls.

• Kādā stāvoklī ir apmetums? Nestabilās vietas jānoņem un jāatjauno.

• Kāds būs siltinājuma biezums? 100, 120 vai 150 mm neizvēlas tikai cenas dēļ.

• Kāda būs fasādes apdare? Apmetumam un ventilējamai fasādei vajadzēs atšķirīgu sistēmu.

• Kas notiks ap logiem, durvīm un cokolu? Šīs vietas jāizplāno jau pirms montāžas.

Piemēram, ja vecai mūra mājai apmetums vietām turas uz sabrukšanas sliekšņa, nav jēgas uz tā līmēt dārgu akmens vati. Vispirms jāizveido stabila pamatne. Citādi liela problēma vienkārši tiek paslēpta zem jaunās fasādes.

Kādu mājas siltināšanas metodi izvēlēties?

Mājas siltināšanu no ārpuses visbiežāk veido ar vienu no diviem risinājumiem – apmesto fasādi vai ventilējamo fasādi.

Ja gribas klasisku apmestu fasādi, bieži izvēlas tā saukto “slapjo” sistēmu. Savukārt, ja mājai paredzēti fasādes dēļi vai dekoratīvās plāksnes, piemērotāka var būt ventilējamā fasāde.

EPS putuplasts vai akmens vate ārsienu siltināšanai?

Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, plānojot mājas siltināšanu no ārpuses. Abi materiāli tiek bieži izmantoti, bet tie nav pilnīgi vienādi.

EPS putuplasts fasādei

EPS putuplasts fasādei piedāvā labu cenas un siltumizolācijas īpašību līdzsvaru. Tas ir viegls, salīdzinoši vienkārši apstrādājams un pieejams dažādos biezumos. Pērkot EPS, svarīgi skatīties nevis tikai uz uzrakstu putuplasts, bet pārliecināties, ka konkrētais produkts ir paredzēts fasādes siltināšanai. Tas ir būtiski, jo dažādi EPS veidi paredzēti dažādām slodzēm un konstrukcijām.

Akmens vate ārsienu siltināšanai

Akmens vate ārsienu siltināšanai ir laba izvēle, ja svarīga ugunsdrošība, laba tvaika caurlaidība un skaņas izolācija. Tā maksā vairāk nekā EPS, taču reizēm atsevišķās ēkās tā var būt nepieciešamība. To izmanto gan apmestās, gan ventilējamās fasādēs, izvēloties tieši konkrētajam pielietojumam paredzētu vates veidu. Ja gribas abus materiālus salīdzināt vēl detalizētāk, var apskatīt Būvserviss rakstu par ārsienu siltināšanu ar putuplastu vai akmens vati.

Kā pareizi siltināt māju no ārpuses? Darbu secība

Siltinot māju no ārpuses, siltumizolācijas slānis palīdz nesošajai sienai saglabāt vienmērīgāku temperatūru un mazāk pakļauj to āra temperatūras svārstībām. Taču gatava fasāde sastāv no daudz vairāk nekā tikai vates vai putuplasta. Zem dekoratīvā apmetuma atrodas vairāki savstarpēji saistīti slāņi, un katram no tiem ir savs uzdevums.

1. Novērtēt un sagatavot ārsienas

Pirms jaunā siltinājuma uzstādīšanas sienai jābūt stabilai un piemērotai izvēlētajai fasādes sistēmai. Tas nenozīmē, ka vecai mājai obligāti jānoņem pilnīgi viss esošais apmetums. Jāatbrīvojas no tā, kas ir bojāts, drūp vai vairs pietiekami neturas pie pamatnes.

Virsmu notīra, novērš plaisas un citus bojājumus. Ja uz sienas redzamas mitruma pēdas, vispirms jāatrod un jānovērš mitruma cēlonis. No šī posma lielā mērā būs atkarīgs, cik droši pie sienas turēsies visa jaunā sistēma.

2. Izveidot pareizu siltināšanas sākuma mezglu

Nākamais uzdevums ir precīzi noteikt vietu, kur sāksies fasādes siltinājums, un pareizi savienot to ar cokola zonu. Te noder fasādes siltināšanas profili, kas palīdz izveidot taisnu siltinājuma sākuma līniju, aizsargāt stūrus, un precīzi apstrādāt logu un durvju ailes. 

Īpaši rūpīgi jāizplāno cokols, jo tā ir zona, kas ikdienā saņem vairāk mitruma un mehāniskas slodzes nekā fasādes augšējā daļa. Arī izmantotais siltumizolācijas risinājums šeit var atšķirties no tā, ko izmanto pārējai sienai.

3. Uzstādīt siltumizolācijas materiālu

Kad pamatne sagatavota, var sākt EPS vai akmens vates plākšņu montāžu. Izmanto konkrētajai sistēmai paredzēto līmjavu un pēc nepieciešamības arī mehāniskos stiprinājumus. Plāksnes uz sienas izvieto ar šuvju nobīdi un savieno cieši, lai starp tām neveidotos spraugas. Arī piegriešanai ap logiem, durvīm un citām fasādes detaļām jābūt precīzai.

4. Pareizi nosiltināt logu, durvju un cokola mezglus

Īpaša uzmanība jāpievērš logu un durvju ailēm, palodzēm, cokola zonai, stūriem un savienojumam ar jumtu. Šajās vietās siltinājums savienojas ar citām konstrukcijām, tāpēc kļūdas var radīt siltuma tiltus un mitruma problēmas. Piemēram, ja sienai uzstāda 150 mm siltumizolāciju, fasāde kļūst biezāka. Tas nozīmē, ka jāpielāgo arī logu ailes un ārējās palodzes.

5. Izveidot armējošo slāni

Armējošā slāņa uzdevums ir izveidot izturīgu pamatni turpmākajai apdarei un palīdzēt fasādei izturēt ikdienas mehānisko un temperatūras radīto slodzi. Šajā posmā īpaši svarīga ir materiālu savstarpējā saderība.

6. Veikt fasādes gala apdari

Apmestai fasādei parasti izmanto grunti un dekoratīvo apmetumu, nepieciešamības gadījumā arī fasādes krāsu. Ventilējamās fasādēs gala slānis var būt koka apšuvums, šķiedrcementa vai citas fasādes plāksnes.

Apdarei jābūt paredzētai konkrētajai sistēmai, ēkas konstrukcijai un ekspluatācijas apstākļiem. Tikai pēc tam nāk dizaina jautājumi – gludāka vai izteiktāka faktūra, gaiša vai tumša fasāde un citi vizuālie risinājumi.

Kādi laikapstākļi ir piemēroti mājas siltināšanai?

Ja siltumizolācijas plāksnes var fiziski piestiprināt pie sienas, tas vēl nenozīmē, ka laikapstākļi ir piemēroti visiem fasādes darbiem. Apmestajā sistēmā ir vairāki posmi, kuros tiek izmantoti mitrie materiāli, un tiem nepieciešams laiks un piemēroti apstākļi, lai pareizi nožūtu un sacietētu.

Jāņem vērā gan gaisa, gan pamatnes temperatūra. Darbu var ietekmēt arī lietus, stiprs vējš un tieši saules stari. Tāpēc konkrētās pieļaujamās temperatūras un žūšanas laiks jāpārbauda izvēlētā materiāla ražotāja tehniskajā dokumentācijā.

Īpaši svarīgi tas ir rudenī. Piemēram, fasāde ir noarmēta, bet nākamajās dienās sākas lietus, paaugstinās gaisa mitrums un naktīs kļūst ievērojami vēsāks. Dekoratīvā apmetuma uzklāšanu var nākties atlikt. Ja rudenī sāk lielu fasādes projektu, šādas pauzes ir vērts paredzēt.

Cik maksā mājas siltināšana no ārpuses?

Pieņemsim, ka mājai ir 150 m² fasāde. Ja izvēlētā izolācija maksā 12 €/m², vienkāršs aprēķins būtu: 150 × 12 € = 1800 €

Taču 1800 € ir tikai izolācijas materiāla cena. Pilnajā tāmē jāparādās visiem pārējiem sistēmas materiāliem, fasādes sagatavošanai, apdarei un meistaru darbam. Izmaksas var palielināt arī pašas fasādes stāvoklis. Ja pirms siltināšanas jānoņem bojāts apmetums, jālabo plaisas vai jāpielāgo palodzes, šie darbi arī maksās naudu.

No kādām kļūdām izvairīties, siltinot māju no ārpuses?

Daļa siltināšanas kļūdu sākumā nemaz neizskatās nopietnas. Problēmas parādās vēlāk – fasādē rodas plaisas, pie logiem jūtams vēsums vai pēc pirmās ziemas atklājas mitruma problēmas.

Siltinājuma montāža uz nestabilas pamatnes. Ja vecais apmetums drūp, to nevar vienkārši paslēpt zem siltinājuma. Piemēram, ja, piesitot pie sienas, atsevišķās vietās apmetums skan dobji vai jau atdalās, vispirms jāsakārto pamatne. Pretējā gadījumā jaunā fasādes sistēma tiek stiprināta pie slāņa, kas pats vairs droši neturas.

Spraugas starp izolācijas plāksnēm. Steidzoties montāžas laikā, starp EPS vai akmens vates plāksnēm var palikt nevienmērīgas šuves. Rezultātā siltumizolācijas slānis vairs nav vienmērīgs un atsevišķās vietās var veidoties siltuma tilti.

Logu un palodžu neizplānošana pirms siltināšanas. Par logiem jādomā pirms sienu siltināšanas. Ja fasādei pievieno, piemēram, 150 mm izolāciju, esošās palodzes var kļūt par īsām un logu ailes - dziļākas. Ja tas nav paredzēts iepriekš, darba laikā nākas meklēt pagaidu risinājumus un pirkt papildu materiālus.

Nesaderīgu materiālu kombinēšana. Nevajag kombinēt materiālus tikai tāpēc, ka tie ir lētāki vai palikuši pāri no cita objekta. Līmjava, siets, stiprinājumi, grunts un apmetums ir daļa no vienas fasādes sistēmas. To savstarpējā saderība ir svarīga.

Darbu sasteigšana nepiemērotos laikapstākļos. Arī vēlme pabeigt fasādi pirms rudens lietiem nav iemesls sasteigt darbu. Ja armējošais slānis nav pietiekami nožuvis vai apmetums tiek uzklāts nepiemērotos laikapstākļos, steigā vēlāk var nākties veikt remontu.

Ja šobrīd gatavojies darbiem, noderēs Būvserviss ceļvedis par biežākajām mājas siltināšanas kļūdām.

Kontrolsaraksts pirms mājas siltināšanas

• Vai novērtēts ārsienu materiāls un tehniskais stāvoklis?

• Vai novērstas esošās mitruma problēmas?

• Vai izvēlēts ēkas konstrukcijai piemērotākais fasādes apdares veids?

• Vai noteikts nepieciešamais izolācijas biezums?

• Vai izvēlēts piemērots EPS, akmens vates vai cits siltumizolācijas materiāls?

• Vai izplānoti logu, durvju un cokola mezgli?

• Vai tāmē iekļauti stiprinājumi, profili, armēšana un gala apdare?

• Vai izvēlēta siltināšanas sistēmai atbilstoša fasādes apdare?

• Vai pārbaudītas materiālu ražotāja montāžas prasības?

Kvalitatīvi nosiltināta māja ir ieguldījums, kura ieguvumus var just katru apkures sezonu. Šo darbu ir vērts izdarīt kvalitatīvi jau pirmajā reizē, jo labi izbūvēta fasāde kalpo gadiem un vienlaikus uzlabo arī ēkas izskatu. Rezultātā ieguldījums nav tikai siltākā mājā, bet arī sakoptākā un energoefektīvākā īpašumā ilgtermiņā.