Ēku energoefektivitātes klases - Ko noderīgi zināt?

Energoefektivitātes klase nav tikai apzīmējums ēkas dokumentos. Tā parāda, cik taupīgi ēka izmanto enerģiju, cik lieli ir siltuma zudumi un kā tas atspoguļojas apkures rēķinos, komfortā telpās un īpašuma vērtībā. Jo labāk šo rādītāju izprotam, jo pamatotāk varam lemt par siltināšanu, logu nomaiņu, apkures atjaunošanu un citiem darbiem. Daudziem klase sākotnēji šķiet abstrakts burts uz papīra, taču patiesībā tā apkopo ļoti konkrētu informāciju par to, cik daudz enerģijas ēkai vajag, lai ziemā telpās uzturētu siltumu un labu mikroklimatu.

Šis raksts skaidro, ko klase nozīmē, kā tā tiek noteikta, kas to ietekmē un kā to var uzlabot, neiedziļinoties sarežģītos aprēķinos, bet sniedzot praktisku izpratni, kas noder gan pircējam, gan īpašniekam, kurš plāno remontu vai renovāciju. Tieši praktiskā skatījumā klase kļūst noderīga: tā nav teorētisks rādītājs, bet rīks, ar kuru salīdzināt īpašumus, plānot ieguldījumus un saprast, ko reāli nozīmēs ikmēneša rēķins un siltums telpā ziemā.

Ko nozīmē ēkas energoefektivitātes klase?

Energoefektivitātes klase parāda, cik daudz enerģijas ēka patērē un cik efektīva tā ir kopumā.

Latvijā ēku energoefektivitātes klases nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 222, kas pieņemti 2021. gada 8. aprīlī. Tie paredz klases no A+ (visefektīvākā) līdz F (vismazāk efektīvā), un vērtējumā izmanto divus galvenos rādītājus: apkurei patērēto siltumenerģiju uz platības vienību un primārās neatjaunojamās enerģijas novērtējumu. Vienkāršoti runājot, pirmais rādītājs atbild uz jautājumu, cik daudz siltuma ēkai vajag, lai telpas būtu siltas, bet otrs ņem vērā, no kādiem energoresursiem šis siltums tiek iegūts un cik tie ir atjaunojami.

Daži konkrēti piemēri dzīvojamām ēkām ar apkurināmo platību 50–120 m²: A+ klasē apkurei patērē ne vairāk kā 35 kWh/m² gadā; A klasē - līdz 60 kWh/m²; B klasē - līdz 75 kWh/m²; C klasē - līdz 95 kWh/m²; D klasē - līdz 150 kWh/m²; E klasē - līdz 180 kWh/m²; F klasē - vairāk nekā 180 kWh/m² gadā. Gandrīz nulles enerģijas ēka atbilst A klases prasībām gan apkurei, gan primārajai neatjaunojamai enerģijai, kā arī citām noteikumu prasībām. Šie skaitļi labi parāda, cik liela var būt atšķirība: F klases ēkai apkurei var būt vajadzīgs vairāk nekā piecreiz tik daudz enerģijas uz katru kvadrātmetru, cik A+ klases ēkai. Praksē tā ir atšķirība starp mājokli, kurā ziemā ir silti un rēķini ir paredzami, un mājokli, kur apkure kļūst par ievērojamu daļu no mājsaimniecības budžeta.

Svarīgi arī saprast, ka klase tiek aprēķināta, balstoties uz ēkas īpašībām un standartizētiem pieņēmumiem par lietošanu, nevis uz vienas konkrētas ģimenes paradumiem. Tas nozīmē, ka divas vienas klases ēkas teorētiski patērē līdzīgi, taču reālais rēķins joprojām ir atkarīgs no tā, kā telpas tiek apsildītas, vēdinātas un izmantotas. Tāpēc klase ir lielisks salīdzināšanas rīks īpašumu izvēlē, bet ikdienas patēriņu ietekmē arī pašu iedzīvotāju paradumi. Šī nianse palīdz saprast, kāpēc divi kaimiņi arī vienas klases ēkā mēdz maksāt atšķirīgus rēķinus.

Ko praksē nozīmē augstāka vai zemāka klase

Efektīvākai ēkai vajag mazāk enerģijas, lai uzturētu siltu un patīkamu temperatūru. Mazāk efektīva ēka - piemēram, F vai E klasē - tām pašām telpām var prasīt krietni vairāk siltuma. Tas tieši atspoguļojas apkures rēķinā. Augstāka klase parasti liecina arī par to, ka ēka ir kvalitatīvi siltināta, ar labiem logiem un pārdomātu apkuri, tāpēc tajā mazāk jūtami caurvēji un aukstuma joslas pie ārsienām. Zemāka klase savukārt nav obligāti spriedums par to, ka ēka ir slikta - tā drīzāk norāda, kur slēpjas lielākais uzlabojumu potenciāls un cik daudz vēl varētu būt nepieciešams ieguldīt, lai sasniegtu mūsdienu komforta līmeni.

Kāpēc energoefektivitātes klase ir svarīga?

Zemāki apkures un uzturēšanas izdevumi

Starp F un A klases ēku apkures izmaksas var atšķirties ļoti būtiski. Ja vienai ēkai apkurei vajag daudz vairāk enerģijas uz kvadrātmetru nekā citai, šī starpība tieši parādās rēķinos. Tieši tāpēc, vērtējot mājokļa kopējās izmaksas, ir lietderīgi skatīties ne tikai uz pirkuma vai īres cenu, bet arī uz to, cik izmaksās ēkas uzturēšana ik mēnesi visā tās lietošanas laikā. Energoefektīvāka ēka var maksāt nedaudz dārgāk iegādes brīdī, taču zemāki apkures rēķini gadu gaitā šo starpību bieži kompensē.

Labāks komforts telpās

Augstāka klase parasti nozīmē vienmērīgāku temperatūru, mazāku aukstuma sajūtu pie ārsienas un stabilāku mikroklimatu. Tas ir svarīgi ne tikai naudas, bet arī veselības un labsajūtas dēļ. Slikti siltinātās telpās gaiss var šķist silts, bet auksta ārsiena joprojām rada nepatīkamu vēsuma sajūtu. Labi siltinātā ēkā šādas problēmas ir retākas, un siltumu var uzturēt ar mazāku enerģijas patēriņu.

Svarīga, pērkot, pārdodot vai atjaunojot ēku

Energoefektivitātes klase palīdz objektīvāk novērtēt īpašuma stāvokli un to, cik vēl būs jāiegulda. Pērkot dzīvokli ar D vai E klasi, ir vērts aprēķināt, cik izmaksās tā uzlabošana. Tāpat klase noder, salīdzinot vairākus īpašumus: divi vizuāli līdzīgi dzīvokļi var ļoti atšķirties pēc uzturēšanas izmaksām, un tieši klases burts kopā ar konkrēto kWh/m² rādītāju palīdz to ieraudzīt jau pirms pirkuma. Pārdevējam savukārt laba klase bieži ir papildu arguments un priekšrocība, jo arvien vairāk pircēju pievērš uzmanību ne tikai dzīvokļa platībai un atrašanās vietai, bet arī tam, cik tas būs ekonomisks ikdienā.

Kas visvairāk ietekmē ēkas energoefektivitāti?

Norobežojošo konstrukciju kvalitāte

Fasāde, jumts, grīda virs pagraba, starpstāvu pārsegums - pa visām šīm vietām siltums var aizplūst. Labi siltināta ārsiena ievērojami samazina apkures vajadzību. Norobežojošās konstrukcijas, kā tās dēvē tehniskajā valodā, ir tā ēkas „čaula”, kas atdala siltās telpas no aukstā āra, un tieši to siltumnoturība parasti dod vislielāko ietekmi uz kopējo rezultātu. Jo lielāka un sliktāk siltināta ir šī čaula, jo vairāk siltuma tā izlaiž. Tāpēc, runājot par siltuma zudumiem, parasti vispirms domā tieši par norobežojošajām konstrukcijām: tās ir lielākās virsmas, kas saskaras ar auksto āru, un to uzlabošana bieži dod arī vislielāko jūtamo atšķirību telpas siltumā un apkures rēķinā.

Logi un durvis

Veci logi ar vienkāršu vai divkāršu stiklojumu  vai jumta logi var radīt lielu daļu no kopējiem siltuma zudumiem. Svarīgs ir ne tikai stiklojuma veids, bet arī rāmju blīvums un montāžas kvalitāte. Pat moderns, energoefektīvs logs zaudē daļu savu īpašību, ja tas uzstādīts pavirši un ap rāmi paliek spraugas vai aukstuma tilti. Tāpēc logu nomaiņa parasti dod gaidīto rezultātu tikai tad, ja vienlaikus rūpīgi izpildīta montāža un ailes apdare. Turklāt logu loma nav tikai siltumtehniska: kvalitatīvi logi uzlabo arī skaņas izolāciju un telpas blīvumu, taču tieši tāpēc tiem līdzās jānodrošina pārdomāta ventilācija, lai telpā neuzkrātos mitrums.

Apkures sistēma

Energoefektivitāte ir atkarīga ne tikai no siltinājuma, bet arī no tā, kā siltums tiek saražots, sadalīts un nonāk telpā. Ja ēkā ir kamīns vai krāsns, labs dūmvads vai skurstenis arī ietekmē kopējo efektivitāti. Modernāka, regulējama apkure ļauj precīzāk uzturēt vēlamo temperatūru un nepārkurināt telpas, savukārt novecojusi sistēma ar lieliem siltuma zudumiem cauruļvados vai sliktu regulēšanu enerģiju izšķiež pat tad, ja pati ēka ir samērā labi siltināta.

Ventilācija un gaisa apmaiņa

Energoefektīvas ēkas ir noslēgtākas, tāpēc siltais gaiss mazāk aizplūst uz āru. Taču bez labas ventilācijas telpā var sakrāties mitrums un pasliktināties gaisa kvalitāte. Tieši šī iemesla dēļ energoefektivitāti nedrīkst skatīt atrauti no veselīga mikroklimata: mērķis nav ēku noslēgt hermētiski, bet gan nodrošināt kontrolētu gaisa apmaiņu, kas atjauno svaigu gaisu, vienlaikus pēc iespējas saglabājot siltumu. Tieši tāpēc labi atjaunotās ēkās bieži ierīko rekuperācijas ventilāciju, kas izejošajam gaisam atņem daļu siltuma un nodod to ienākošajam svaigajam gaisam.

Visbeidzot, neviens no šiem faktoriem nedarbojas atrauti no pārējiem. Ēka ir vienota sistēma, kurā sienas, jumts, grīda, logi, apkure un ventilācija savstarpēji ietekmē cita citu. Piemēram, īpaši kvalitatīvi nosiltināta fasāde dod mazāku ieguvumu, ja vienlaikus saglabāti veci, neblīvi logi, un otrādi - jauni logi vien neatrisina problēmu, ja lielākais siltuma zudums paliek nesiltinātā jumtā vai grīdā virs auksta pagraba. Tāpēc, plānojot uzlabojumus, ir lietderīgi skatīties uz ēku kopumā un saprast, kurš no elementiem konkrētajā gadījumā ir vājākais posms.

Vai vecāka ēka vienmēr nozīmē sliktāku energoefektivitāti?

Nē. Svarīgs ir ne tikai ēkas vecums, bet arī renovācijas kvalitāte, siltinājums, logi un tehniskās sistēmas. Labi renovēta padomju laika ēka var sasniegt augstāku klasi nekā slikti uzturēta jaunāka ēka. Savukārt vecs mūra nams ar biezām sienām, jauniem logiem un modernu apkuri var pārsteigt ar pavisam labu rādītāju. Biezas mūra vai ķieģeļu sienas pašas par sevi uzkrāj siltumu un nodrošina zināmu siltuma inerci, tāpēc, ja šādai ēkai veikta pārdomāta atjaunošana, tās rādītāji var būt krietni labāki, nekā sākotnēji liktos pēc būvniecības gada.

Tādēļ ēkas vecums ir tikai viens no faktoriem, nevis galīgais spriedums par tās efektivitāti. Praksē tas nozīmē, ka, vērtējot konkrētu īpašumu, vairāk uzticības pelna nevis būvniecības gads pats par sevi, bet ziņas par to, kas un kad ēkā ir atjaunots: vai nomainīti logi, vai siltināta fasāde un jumts, kāda ir apkures sistēma un cik labi tā uzturēta. Tieši šie konkrētie dati kopā ar energosertifikāta rādītājiem sniedz daudz precīzāku priekšstatu nekā pieņēmumi, kas balstīti tikai uz ēkas vecumu vai ārējo izskatu.

Kā uzlabot ēkas vai dzīvokļa energoefektivitātes klasi?

Siltināt fasādi, jumtu vai citas aukstās konstrukcijas

Ārējo konstrukciju siltināšana bieži ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt siltuma zudumus. Jo lielāka ir aukstā virsma un jo sliktāks bijis sākotnējais siltinājums, jo lielāks parasti ir arī ieguvums. Praksē fasādes un jumta siltināšana nereti dod vislielāko atdevi attiecībā pret ieguldījumu, jo tieši pa šīm konstrukcijām aizplūst liela daļa siltuma.

Uzlabot logus un durvis

Te svarīga gan paša materiāla siltumnoturība, gan montāžas kvalitāte - pat labs logs, ja uzstādīts nepareizi, var radīt aukstuma tiltus. Jaunu logu nomaiņa parasti uzlabo gan siltumnoturību, gan blīvumu, taču to ietekme uz kopējo klasi ir vislielākā tad, kad to apvieno ar citiem darbiem, nevis veic atsevišķi.

Modernizēt apkures un ventilācijas risinājumus

Jauna, efektīvāka apkures sistēma vai rekuperācijas ventilācija var būtiski uzlabot ēkas kopējo energoefektivitāti. Modernas regulēšanas iespējas ļauj telpas nepārkurināt un pielāgot apkuri reālajām vajadzībām, bet rekuperācija palīdz saglabāt siltumu, vienlaikus uzturot svaigu gaisu.

Novērst aukstuma tiltus un nekvalitatīvus mezglus

Nereti tieši savienojumu vietas - logs un ārsiena, grīda un ārsiena, balkona plāksne - rada lielāko daļu lokālo siltuma zudumu. Šajās vietās virsmas temperatūra var nokristies tik zemu, ka uz tām kondensējas mitrums un sāk veidoties pelējums, tāpēc mezglu kvalitātei ir vērts pievērst tikpat lielu uzmanību kā plaknes siltinājumam. Praksē tieši šie lokālie risinājumi - pareizi nosiltināta logu aile, atrisināta balkona plāksne vai grīdas un sienas savienojums - bieži atšķir kvalitatīvu renovāciju no virspusējas, kas vizuāli izskatās laba, taču neatrisina visas siltuma noplūdes.

Kā energoefektivitātes klase saistās ar būvmateriālu izvēli?

Siltumizolācijas materiāli

Fasāžu, jumtu, grīdu un citu konstrukciju siltināšanai izmanto dažādus materiālus: akmens vati, stikla vati, EPS un XPS putupolistirolu, PIR plāksnes un citus. Izvēle atkarīga no konstrukcijas veida, mitruma apstākļiem un ugunsdrošības prasībām. Katram materiālam ir savas stiprās puses: vieni labāk panes mitrumu, citi nodrošina augstu siltumnoturību pie maza biezuma, vēl citi ir izdevīgāki vai labāk piemēroti ugunsdrošības ziņā. Tāpēc nav viena universāla materiāla - ir tikai materiāls, kas vislabāk der konkrētajai konstrukcijai un situācijai.

Montāžas un hermetizācijas kvalitāte

Materiāls ir tikai daļa no rezultāta. Tikpat svarīga ir pareiza montāža - bez spraugām un ar rūpīgi izpildītiem mezgliem. Pat vislabākais siltinājums nedos gaidīto rezultātu, ja savienojumi ir slikti vai aizmirsta blīvēšana. Spraugas siltinājumā darbojas kā nelieli „caurumi” ēkas čaulā, pa kuriem siltums turpina aizplūst, tāpēc rūpība montāžā bieži izšķir, vai ieguldījums atmaksāsies pilnībā vai tikai daļēji.

Sistēmiska pieeja, nevis viens “brīnumrisinājums”

Energoefektivitāti uzlabo vairāku elementu kopums - sienas, jumts, grīda, logi un inženiersistēmas. Parasti tikai logu nomaiņa vai tikai fasādes siltināšana situāciju neatrisina pilnībā. Pieeja, kas ņem vērā visu ēku kā vienotu sistēmu, dod paredzamāku un noturīgāku rezultātu nekā atsevišķi, savstarpēji nesaskaņoti darbi. Tieši šī iemesla dēļ pirms lieliem ieguldījumiem ir vērtīgi izstrādāt secīgu plānu, kas paredz, kādā kārtībā darbi tiks veikti un kā tie cits citu papildina. Šāda plānošana palīdz izvairīties no situācijas, kad viens darbs jāpārstrādā tāpēc, ka nākamais nebija pārdomāts laikus.

Kas ir energoefektivitātes sertifikāts?

Ko tas parāda

Energoefektivitātes sertifikāts apkopo ēkas novērtējumu pēc noteiktām metodēm un norāda ēkas energoefektivitātes klasi. Sertifikācija ir vajadzīga, piemēram, projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, to nododot ekspluatācijā, kā arī ēkai, ko paredzēts pārdot vai izīrēt. Informācija par energosertifikātiem pieejama BIS energosertifikātu reģistrā. Tādējādi sertifikāts kalpo arī kā oficiāls apliecinājums, uz kuru var atsaukties gan darījumos, gan sarunās ar speciālistiem un būvniekiem.

Kad tas ir noderīgs

Sertifikāts noder arī tad, ja pirms iegādes salīdzina vairākus īpašumus. Tas ļauj objektīvāk novērtēt iespējamās apkures izmaksas, nevis paļauties tikai uz pirmo iespaidu. Lasot sertifikātu, ir vērts skatīties ne tikai uz pašu klases burtu, bet arī uz to, kas to ietekmē. Īpaši noderīgs ir ietvertais ieteikumu saraksts: tas parasti norāda, kuri uzlabojumi dotu lielāko ieguvumu - piemēram, jumta vai fasādes siltināšana, logu nomaiņa vai apkures sistēmas atjaunošana. Šis saraksts palīdz noteikt prioritātes un netērēt līdzekļus uz darbiem, kas situāciju būtiski neuzlabos. Ja vienam īpašumam ir augstāka klase nekā citam, taču tā sasniegta ar dārgākām sistēmām, ir vērts pajautāt arī par ekspluatācijas izmaksām, nevis paļauties tikai uz klases burtu.

Praksē uzlabojumus vislabāk sākt tur, kur siltuma zudumi ir vislielākie un kur ieguldījums atmaksājas ātrāk, un darbus veikt plānveidīgi un secīgi, nevis vienlaikus uzsākt visu; lielāku darbu gadījumā noder profesionāļa vērtējums, kas palīdz noteikt, kuri risinājumi dos vislabāko rezultātu tieši šajā ēkā.

Biežākie maldīgie priekšstati

• Laba klase nav tikai "rādītājs uz papīra" - tā parāda, cik daudz siltuma ēkai vajag apkures sezonā

• Ar logu nomaiņu vien ne vienmēr pietiek, lai būtiski uzlabotu klasi

• Liela apkures jauda vēl nenozīmē efektīvu ēku: svarīgi ir tas, cik maz enerģijas vajag, nevis cik daudz tās var saražot

• Arī vecu ēku var uzlabot, ja izvēlas pareizos risinājumus un secīgi novērš galvenos siltuma zudumu ceļus

• Augstāka klase nav tikai prestiža jautājums, bet praktisks komforta un ikdienas izmaksu jautājums

Ēkas energoefektivitātes klase palīdz saprast ēkas patieso kvalitāti no siltuma zudumu, komforta un izmaksu viedokļa. Jo labāk izprotam, kas to ietekmē, jo pamatotāk varam plānot siltināšanu, logu nomaiņu, sistēmu atjaunošanu un citus darbus. Galarezultātā labi izprasta klase nav birokrātiska formalitāte, bet noderīgs instruments, kas palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus gan pirms īpašuma iegādes, gan plānojot tā uzlabošanu. Tā kā ēkas atjaunošana parasti prasa ievērojamus līdzekļus, šādu lēmumu pamatošana ar konkrētiem rādītājiem, nevis pieņēmumiem, ilgtermiņā palīdz ietaupīt naudu un izvairīties no darbiem, kas dod mazu reālo ieguvumu.

Siltumizolācijas materiālus, apdares piederumus un energoefektivitātes uzlabošanai vajadzīgos produktus var apskatīt Buvserviss.lv sortimentā.