Kā līmes biezums ietekmē flīžu turēšanos

Flīžu līme darbojas arī kā izlīdzinošs slānis starp flīzi un pamatni. Ja līmes biezums ir pārāk mazs, flīze neturas pietiekami labi, it īpaši vietās, kur ir nelīdzenumi. Ja biezums ir par lielu, var rasties dobums, gaisa kabatas vai pat plaisas pēc žūšanas.

Tāpēc gan pārāk plāna, gan pārāk bieza līmes kārta var radīt problēmas – sākot no neliela kustīguma līdz pat flīžu atlīmēšanai pēc dažiem mēnešiem.

Kā saprast, cik bieza līmes kārta ir nepieciešama?

Flīžu līmes biezumu nosaka vairāki faktori:

1. Flīzes izmērs un materiāls – jo lielāka un smagāka flīze, jo biezākai jābūt līmes kārtai. Akmens flīzēm vai 60×60 cm formātiem bieži nepieciešama 10–12 mm kārta, savukārt nelielām sienas flīzēm pietiek ar 4–6 mm.

2. Uzklāšanas vieta – grīda vai siena – uz grīdām parasti izmanto biezāku līmes slāni, lai izlīdzinātu iespējamos pamatnes nelīdzenumus un nodrošinātu izturību.

3. Pamatnes stāvoklis – ja virsma ir ļoti līdzena, var izmantot plānāku kārtu. Ja ir nelīdzenumi, ieteicams veikt papildu izlīdzināšanu vai pielāgot līmes daudzumu.

4. Ražotāja norādījumi – vienmēr pārbaudi konkrētās flīžu līmes tehnisko informāciju, jo dažādiem maisījumiem ir atšķirīgas īpašības.

Vienkārši rīki, kas palīdz “nepārforsēt” ar līmes daudzumu

Lai flīžu līmes biezums būtu vienmērīgs, tiek izmantota zobratu špakteļlāpstiņa jeb rievota lāpstiņa. Tās zobu izmērs nosaka, cik bieza būs līmes kārta:

• 6 mm zobu lāpstiņa – piemērota nelielām flīzēm.

• 8–10 mm lāpstiņa – piemērota lielākām grīdas flīzēm.

• 12 mm un vairāk – izmanto lielām flīzēm vai nelīdzenām virsmām.

Lai pārliecinātos, ka flīze pieskaras visai līmes virsmai, pēc uzlīmēšanas flīzi var noplēst un apskatīt, cik liela daļa pārklāta. Ja redzami tukši pleķi, līmes ir par maz.

Biežākās kļūdas, ko pieļauj amatieri

1. Pārāk plāna līmes kārta. Šī ir visbiežākā kļūda, kas noved pie dobām vietām zem flīzēm. Īpaši bīstami tas ir grīdām, kur regulāri ir slodze.

2. Nepareiza lāpstiņa. Daudzi izmanto to, kas “ir mājās”, nevis to, kas atbilst konkrētajam darbam. Rezultātā līmes biezums nav vienmērīgs.

3. Flīžu līmēšana bez papildus slāņa. Lielām flīzēm ieteicams uzklāt plānu līmes kārtu gan uz grīdas, gan uz flīzes apakšpuses, lai nodrošinātu pilnīgu kontaktu.

4. Uzklāšana uz mitras vai negruntētas pamatnes. Mitrums starp pamatni un līmi var ietekmēt žūšanu, rezultātā – vāja saķere.

5. Līmes izžūšana pirms flīzes uzlikšanas. Ja uzklāsi līmi, bet flīzi neuzklāsi, līmes virsējā kārta apžūs un vairs nepieķersies pietiekami labi.

Tehnika pareizai līmes uzklāšanai

1. Sagatavo virsmu. Tā ir jābūt tīrai, sausai un gruntētai. Ja pamatnē ir mitrums, tas ietekmēs gan žūšanu, gan saķeri. Ja virsma ir poraina (piemēram, betons), pirms flīzēšanas ieteicams izmantot grunti, kas nodrošina labāku saķeri.

2. Izvēlies piemērotu špakteļlāpstiņu. Kā jau minēts, zobu izmērs ietekmē gala līmes biezumu.

3. Uzklāj līmi vienmērīgi. Uzklāj ar gludo pusi, izlīdzini, tad pārvelc ar zobaino pusi vienā virzienā. Zobi rada rievu, kurā flīze “iegrimst”, nodrošinot vienmērīgu kontakta virsmu.

4. Nespied pārāk stipri. Īpaši, ja flīze ir liela. Ja pārāk spiedīsi, līme izspiedīsies ārpusē, bet apakšā veidosies tukšums.

5. Atstāj pietiekamas šuves. Līmes izplešanās un saraušanās laikā ietekmē arī flīžu šuves. Šuvju platums jāpielāgo flīžu izmēram, materiālam un temperatūras režīmam.

Ko darīt, ja flīzes jau sāk kustēties? Kļūdu labošana

Pat tad, ja viss sākumā šķitis kārtībā, var pienākt brīdis, kad flīzes sāk kustēties vai skanēt dobji.

Vispirms jānoskaidro, kas tieši radījis problēmu – nepareizs flīžu līmes biezums, pārāk vāja saķere ar pamatni vai virsmas deformācija. Lūk, dažas pazīmes, kas var palīdzēt:

• Dobja skaņa, piesitot pie flīzes – iespējams, līme nav pārklājusi visu apakšējo daļu, un zem flīzes ir palikusi gaisa kabata. Tas bieži notiek, ja līmes biezums bijis pārāk plāns vai nav izmantota pareizā lāpstiņa.

• Flīze fiziski kustas vai šūpojas, ejot tai pāri – līme ir vai nu pārāk bieza un saplaisājusi, vai arī pamatne kustas.

• Plaisas flīzēs vai šuvēs – tas var būt signāls par termisko vai mehānisko spriegumu, ko pastiprina nevienmērīgs līmes slānis vai sliktas kvalitātes pamatne.

Ja ir iespējams izņemt vienu problemātisku flīzi, vari apskatīt tās apakšpusi:

• Ja redzams, ka līme ir izklājusies nevienmērīgi, ar tukšumiem, vaina, visticamāk, ir biezumā vai uzklāšanas tehnikā.

• Ja līme neturas ne pie flīzes, ne pie pamatnes, iespējams, virsma pirms tam nav pareizi gruntēta vai bijusi pārāk mitra.

Galvenais, nemēģini problēmu atrisināt tikai uz laiku. Ja bojājums ir strukturāls, tā neatrisināšana tikai atliks lielāku remontu.

Pareizs līmes biezums - mazāk remontu nākotnē

Šķiet, ka līmes biezuma jautājums nav tik svarīgs, bet patiesībā, tieši šī nianse nosaka, vai flīzes pēc gada būs savā vietā, vai nāksies domāt par remontu.

Ja flīzē pats – dari to lēni, rūpīgi un pārbaudi. Ja uztici meistaram – nebaidies jautāt, kādu līmes biezumu viņš plāno izmantot. Galu galā, tu taču nevēlies visu pēc kāda laika pārflīzēt.